Ieteikumu logu pircējiem
Logu ražošanas industrija
Latvijā ir daudzveidīga un mainīga, te pastāv ļoti daudzas kompānijas, kas
piedāvā dažāda veida logus, dažāda līmeņa pakalpojumu kompleksu. Arī patērētāji
kļūst arvien izglītotāki, pieprasa arvien augstākas kvalitātes produktu, tāpēc
mūsdienīgi logi pilda ļoti augstas prasības, atbilst augstiem standartiem.
Paralēli gan eksistē arī zemās un lētās kvalitātes logi. Arī pēc tiem
pieprasījums ir.
Logu veidi
Saprotams, ka katram no logu veidiem ir savas pozitīvās īpašības un savi
trūkumi. Katram logu veidam ir sava piemērotākā vieta un potenciālā
mērķauditorija. Jāņem vērā, ka dažādas īpašības logiem piedēvē arī dažādi
ražotāji, ko nosaka konkrēto logu tapšanā pielietotā filozofija un
tehnoloģijas.
Koka logus parasti izvēlas cilvēki, kam patīk dabīgas lietas un kurus
nesatrauc fakts, ka pret šiem logiem ekspluatācijas laikā jāattiecas
visuzmanīgāk, pie tam pateicoties dažādiem koksnes aizsardzības līdzekļiem un
mūsdienu tehnoloģijām, arī koka logus var izgatavot izturīgākus, novēršot
vairākus sākotnējos koka logu trūkumus (bojāšanos, ugunsnedrošību u.c.).
Plastmasas logi ir mūsdienu aizņemto cilvēku logi, šos logus var ielikt un
aizmirst, tie ir arī lētākie no logiem, savu īpašību dēļ piemēroti dzīvojamām
telpām. Savukārt alumīnija logi ir ļoti piemēroti sabiedriskiem, rūpnieciskiem
objektiem, kur ir īpaši augstas izturības un kalpošanas ilguma prasības.
Par sava veida vidusceļu var uzskatīt kombinētos logus, ražotāji šobrīd
piedāvā gan koka-alumīnija, gan plastmasas-alumīnija logus, tādējādi cenšoties
apvienot divu materiālu pozitīvākās īpašības. Kombinētie koka-alumīnija logi
izmaksu ziņā ir starp koka un alumīnija logiem. Šo logu iekštelpu pusē ir koks,
kas patīk latviešu mentalitātei un ir dabīgs materiāls, taču no ārpuses logu
aizsargā alumīnijs, dodot logam lielāku izturību, tādējādi logi apvieno koka
siltumizolējošās un estētiskās īpašības ar alumīnija tehniskajām priekšrocībām.
Šādi logi īpaši piemēroti vietām, kur ir krasas klimata pārmaiņas un kur
arhitekti grib veidot interesantas krāsu variācijas. Cenu ziņā pieejamāki ir
plastmasas-alumīnija logi, kas ir jaunākais un pašlaik mazāk pazīstamais logu
risinājuma veids Latvijā- šeit tiek kombinētas salīdzinoši zemās plastmasas
profilu cenas un labās siltumizolācijas īpašības ar alumīnija augsto izturību
pret atmosfēras ietekmi.
|
|
+ |
- |
|
Koka logi |
-
dabīgs,
ilgi pazīstams materiāls -
patīkama
virsmas temperatūra, mājīgums -
profilus
var remontēt -
augsta
sala izturība -
koksne
ir labs siltuma izolators -
profili „elpo” un nodrošina labvēlīgu mokroklimatu telpās šeit gan gribas iebilst, jo
zemāk tekstā ir vairāk taisnības, kur rakstāt „ka arī koka logu īpašības
mūsdienās ir pietuvinātas si sintētiskajiem materiāliem” Koka logu „elpošana” ir
cilvēku muļķošana. Koka rāmis nedrīkst „elpot”- tādējādi tas tikai uzsūks
mitrumu un deformēsies. To lielākā nelaime jau arī ir tā, ka bieži vien tie
deformējas jau ēku būvēšanas laikā, dēļ tehnoloģisko procesu paaugstinātā
gaisa mitruma, kas koka logiem visā dzīves laikā ir bīstami. |
-
dārgāki
par plastmasas -
ekspluatācijas
laikā nepieciešamas regulāras rūpes (kopšana, pārkrāsošana) -
koksnei
var būt/rasties defekti (plaisas) -
nav
ugunsdrošs materiāls, ja netiek papildus apstrādāts |
|
Plastmasas logi |
-
lētākie -
izturīgi
pret mainīgiem laika apstākļiem -
nav
nepieciešamas lielas rūpes ekspluatācijas laikā -
ilgs
kalpošanas laiks -
hermētiski,
tāpēc nav nepieciešams papildus blīvēt |
-
hermētiski,
nepieciešams iestrādāt ventilācijas sistēmas, lai nodrošinātu gaisa apmaiņu -
remonts
ir dārgs un grūts, ja pēc tā rodas nepieciešamība -
„nedzīvs”
un vēss materiāls |
|
Alumīnija logi |
-
ļoti
ilgs, pat neierobežots kalpošanas ilgums -
augsti
izturības rādītāji -
ugunsdroši -
piemēroti
arī lieliem logiem, vitrāžām, balkonu stiklošanai |
-
nonākot
kontaktā ar citiem materiāliem, var sākties korozija -
augsta
siltumvadība -
dārgi |
No savas puses gribētos paskaidrot dažas
lietas par „elpošanu” un vēdināšanu, kas vairākkārt dažādā veidā tiek pieminēta
Jūsu rakstā: termins „elpošana” parasti celtniecībā tiek pielietots ārsienu un
tās slāņu raksturošanai, kas būtībā raksturo sienas slāņu ūdens tvaiku
caurlaidību pēc principa: ārpusē jābūt caurlaidīgākiem („elpojošākiem”) slāņiem
un iekšpusē blīvākiem („neelpojošākiem”), to nosaka arī Latvijas būvnormatīvs
(LBN 002-01). Tāpēc arī koka rāmim šāda „elpošana” nāktu tikai par sliktu.
Ja
kā „elpošana” tiek uzskatīta gaisa apmaiņa vēdināšanai, tad tas ir pavisam kas
cits, un šajā jautājumā visiem modernajiem logiem – gan koka, gan plastmasas,
gan alumīnija ir vienas prasības – tiem ir jābūt pēc iespējas blīvākiem, un jo
tie ir blīvāki – jo labāks logs.
Tas
ir ciešā sakarā ar siltuma taupīšanu – lielākie siltuma zudumi veidojas nevis caur siltuma caurlaidību pašai loga
konstrukcijai, bet tieši nekontrolējama aukstā gaisa pieplūde un siltā gaisa
noplūde caur logu spraugām.
Telpu
ventilēšanas jautājums ir pavisam cits jautājums. Kā organizēt prognozējamu
pieplūdi/ atplūdi, ienākošā gaisa uzsildīšanu, un iespējamā aizplūstošā gaisa
siltuma atgūšanu, tā ir nopietna problēma, bet tā būs jārisina neatkarīgi no
modernā loga rāmja materiāla.
Jumta logi
Jumta logi ir
pēdējos gados arvien populārāks veids, kā iegūt papildus dzīvojamo telpu,
pārvēršot tumšos bēniņus mājīgā apdzīvojamā telpā.
Visu trīs lielāko ražotāju (Velux, Roto, Fakro) jumta logu produkcija
iedalās trīs galvenajās klasēs (katrs ražotājs tās dēvē citādi) ar vairākiem
paveidiem. Būtībā visu triju firmu piedāvājums ir līdzīgs, atšķirības
meklējamas dažādās niansēs, piemēram, dažāds stikla siltumvadāmības
koeficients, blīvgumiju pielietošana, furnitūra, iesegrāmju izmantošana,
rokturu atrašanās vieta un dažādas konstrukcijas atšķirības. Galvenās klases nosacīti
ir ekonomiskā, vidējā un augstākā. Visu klašu logu rāmjus izgatavo no līmētas
ziemeļu priedes (Velux, Roto, Fakro) vai PVH (Roto). Priedes koksne tiek
atbilstoši apstrādāta- impregnēta, antiseptizēta, vēlāk līdz trīs reizēm
lakota. Logu paketēm izmanto gan parastos, gan arī stiklus ar selektīvo
pārklājumu, augstākās klases logiem sastopams arī rūdītais vai laminētais
stikls. Pilnīgi visos logos tiek iestrādāta ventilācijas sistēma, protams,
ekonomiskās klases logiem tā ir salīdzinoši vienkāršāka.
Būtiskākie kritēriji, kas jāņem vērā, iegādājoties jumta logus ir izmērs,
stiklojuma laukums, stikla paketes termiskā vadītspēja, loga veids un jumta
segums. Protams, jāatceras arī tipiskie pirkumu kritēriji- garantijas,
piegādes, montāža, cena u.tml.
Jumta loga montāža ir atbildīgs darbs, jo no tās atkarīgs, cik labi
darbosies hidroizolācija. Nepareizi iemontētu logu vēlāk būs grūti vērt, telpās
ieplūstošais nokrišņu mitrums var sabojāt ne tikai jumtu un jumta logu, bet arī
telpu kosmētisko remontu.
Logu izvēles kritēriji
Logu izvēle parasti nav ātrs un spontāns lēmums, vērā tiek ņemti daudzi un
dažādi argumenti, līdz nonākam pie izvēles par labu kādam konkrētam logu
veidam, konkrēta ražotāja produktam, konkrētam stiklojumam, furnitūrai u.t.t.
Ja esošā namā domājat par logu restaurāciju vai nomaiņu, speciālisti iesaka
izvērtēt esošo logu nozīmību. Vēsturiskos namos ar unikāliem konkrēta laika
logiem, protams, ieteicamākais risinājums ir esošo logu saglabāšana iespēju
robežās, kam jāpiesaista profesionālu speciālistu palīdzība. Savukārt, ja tiek
domāts par veco koka logu restaurāciju, piemēram, daudzdzīvokļu namos,
speciālisti brīdina, ka logu atjaunošanas izmaksas, lai vecajiem logiem
nomainītu stikla paketes un nodrošinātu labas īpašības, būs ļoti tuvas jaunu
logu cenai, tāpēc jāizvērtē, kādā gadījumā efekts būs lielāks un vairāk
attaisnos cerēto.
Logu izvēli ietekmē arī ēkas atrašanās vieta. Andris Kivičs (Nelss Logi)
min piemēru: „Liela laukuma logam Vecrīgā, kur vējam nav kur ieskrieties un uz
logu neveidojas spiediens un tāda paša lieluma logam klajā jūrmalā, kur vēji un
slodze ir daudzkārt lielāki, jāņem vērā atšķirīgi izvēles kritēriji. Jūrmalā
nepieciešams ļoti stiprs stikls vai tomēr mazāks stiklojumu dalījums.”
Jāizvērtē ar logu virziens- ja logi ir vērsti uz dienvidu pusi, nevajadzētu
izvēlēties logus tumšās krāsās, lai tie ļoti nesakarst. Tāpat maldīgi ir domāt,
ka tonētais stikls pasargās no karstuma un sniegs komfortu- protams, tonētais
stikls absorbē daļu karstuma, taču tas absorbē arī līdz 40% dienasgaismas un
iemītnieki skatu ārā visu laiku baudīs kā caur saules brillēm. Latvijā
dienasgaismas stundu ir salīdzinoši nedaudz, tāpēc tonēto stiklu uzvaras
gājiens mazinās un cilvēki vairāk izvēlas pilnīgi caurspīdīgus logu stiklus. Dažās
pašvaldībās, dažās vietās pastāv noteikumi, kuros norādīts, kāds logu veids
konkrētajā vietā vispār ir pieļaujams, šādi ierobežojumi visbiežāk nosaka koka
logu izvēli vēsturiski interesantās un nozīmīgās vietās. Atrašanās vietai ir
nozīme arī logu ventilācijas sistēmas izvēlē, kas, piemēram, plastmasas logiem
ir teju obligāta, lai logs nodrošinātu gaisa apmaiņu. Ja, piemēram, kaimiņu
mājas pagalmā bieži tik kurināti ugunskuri, standarta ventilācijas sistēma
dūmus neaizturēs un tie ieplūdīs telpā, tāpat arī ar smalkiem putekļiem u.tml.
Visgrūtāk ir sniegt konkrētus ieteikumus, kāda materiāla (koka, plastmasas,
alumīnija vai kombinētos) logus izvēlēties, jo katram pašam ir jāizvērtē visu
šo logu veidu īpašības un jāatrod savai konkrētajai ēkai un paša domāšanai
piemērotākais variants. Pirms logu iegādes ieteicams konsultēties arī ar
speciālistiem, kas norādīs uz konkrētai vietai īpašām pazīmēm, kas var ietekmēt
loga izvēli. Neviens no minētajiem logu veidiem nav unikāls un neviens nav ļoti
slikts. Speciālistu pieredze liecina, ka daudzdzīvokļu namos un sabiedriskos
objektos visbiežāk tiek izvēlēti plastmasas logi, galvenokārt zemās cenas un
ērtās kopšanas dēļ. Privātmāju saimnieki vairāk izvēlas koka logus, jo novērtē
to īpašo noskaņu un dabīgumu, arvien vairāk tiek domāts arī par kādu no
kombinētajiem risinājumiem. Alumīnija logi joprojām vairāk ir rūpniecisku
objektu risinājums, kaut arī tiek izmantoti arī privātos objektos.
Pirms loga izvēles jāizvērtā, vai piemērotāki būs verami vai neverami logi.
Saprotams, ka veramas vērtnes izmaksā dārgāk, tāpēc ļoti bieži no 2 loga
rāmjiem viens tiek veidots verams, otrs neverams. Likumdošana šīs lietas
Latvijā pagaidām vēl nenormē, taču, piemēram, Vācijā, jau ir aizliegts izmantot
neveramus logus, jo valstī notikuši samērā daudzi nelaimes gadījumi, kad
neveramo vērtņu kopšana bijusi ar neatgriezeniski bēdīgām sekām.
Latvijā nopērkamie logi atbilst vienotām normām, kādas izstrādā Latvijas
Logu un durvju ražotāju asociācija, taču lieka piesardzība par ļaunu nenāk,
tāpēc iegādes brīdī var painteresēties par logu tehniskajiem parametriem-
ventilācijas sistēmām, skaņas un siltuma izolāciju, stiklojuma kvalitāti,
komplektāciju u.c.
Meklējot piemērotāko kompāniju, ar kuru sadarboties, der noskaidrot, cik
ilgi konkrētā kompānija jau strādā Latvijas tirgū, cik ilgs ir pieredze logu
ražošanā. Firmas, kas garantē savu ražojumu kvalitāti, lielākoties darbojas
ilglaicīgi un nekur nepazudīs arī gadījumos, ja eksluatācijas laikā radīsies
kādas problēmas vai papildus vajadzības. Tāpat par labāko reklāmu tiek
uzskatīti paziņu, radu vai kaimiņu ieteikumi, kuri praksē pārliecinājušies par
kādu konkrētu ražojumu kvalitāti un īpašībām. Par galveno kritēriju nevajadzētu
izvēlēties cenu, jo jebkurai cenai parasti ir savs pamatojums, sava kvalitāte,
kādu tā nodrošina. Piemēram, koka logus var iegādāties ne tikai pie
rūpnieciskiem ražotājiem, bet arī nelielās galdnieku darbnīcās, kur iespējams par
izdevīgu cenu iegūt patiešām ekoloģiski tīrus un dabīgus koka logus, taču te
noteikti jārēķinās, ka šādi logi rudenī piebriedīs un būs grūti atverami, taču
vasarā tajos veidosies šķirbas, pa kurām varēs tikt iekšā insekti. Galdniekiem
ir grūti uzražot mūsu klimatam atbilstoši labus koka logus.
Tāpat speciālisti atzīst, ka Latvijas tirgū šobrīd darbojas samērā daudz
nelielu firmu, kas piedāvā lētus logus, kas iespējams izvēloties ne augstākās
kvalitātes materiālus, nemaksājot nodokļus vai tamlīdzīgi, kas nozīmē, ka
patērētājs būtībā saņem produktu bez garantijas. Labs apliecinājums konkrētā
ražotāja atbilstībai noteiktajam un kvalitātei ir piederība Latvijas Logu un
durvju ražotāju asociācijai. Minētajā asociācijā jebkurš interesents var saņemt
informāciju par būtiskākajiem jautājumiem saistībā ar logiem un to ražotājiem.
Mūsdienīgie logi
Logu ražošana, izmantotās tehnoloģijas pēdējos gados ir ļoti mainījušās un
turpina mainīties, sasniedzot arvien labāku gala produktu. Interesanti, kāds
tad ir šobrīd moderns un kvalitatīvs logs? Modernos logos praktiski visi
tehniskie parametri ir maksimāli uzlaboti, logi tiek izgatavoti no iespējami
izturīgākiem un labākiem materiāliem, katru no tiem pilnveidojot. Vislabāk šis
pilnveidošanas process ir novērojams koka logu ražošanā. Koka logus vairs
neizgatavo no masīvkoka, to ražošanā tiek izmantota līmēta koksne, bez
zarojuma, kas nodrošina augstāku materiāla izturību pret atmosfēras un
mehānisko ietekmi. Mūsdienīgs koka logs savās īpašībās zināmā mērā ir
pietuvināts mākslīgo materiālu logam- tas ir kļuvis ilgmūžīgāks, izturīgāks,
paaugstinājušās skaņas un siltuma izolācijas īpašības. Pateicoties modernu logu
īpašībām, palielinās arī to pielietojums- arvien vairāk saimnieki novērtē
dienasgaismas lomu un mājokļiem izvēlas lielus stiklojuma laukumus.
Mūsdienīgiem logiem ir palielinājušās arī vizuālās iespējas, pieejami gan
dažādu krāsu, gan arī formu logi, apmierinot visdažādākās prasības. Ar logiem
var veidot gan vēsturisku, gan modernu iespaidu, kas pielāgojas konkrētās ēkas
veidolam, veidojot vienu veselumu. Patērētāji novērtē mūsdienu logu ērto
vēršanu- pateicoties kvalitatīvai furnitūrai, logus ir iespējams vērt vai
atgāzt, pie tam tas notiek ļoti ērti un viegli. Nepieciešamības gadījumā var
izvēlēties furnitūru, kas paaugstina logu drošību. Tāpat mainījies ir arī
stikls, agrāk standarta logos tika izmantota viena stikla loksne, kas ne
vienmēr bija stabili iestiprināta un labi caurredzama, šobrīd stikla pakešu
izvēles iespējas ir ļoti plašas, nodrošinot visdažādākos efektus.
Par uzskatāmu mūsdienu logu var uzskatīt kombinētos koka-alumīnija vai
plastmasas-alumīnija logus, kuri sniedz ļoti augstu komfortu, apmierina augstas
patērētāju vēlmes, apvienojot dažādu materiālu pozitīvākās īpašības. Lielākais
izaicinājums logu un stikloto konstrukciju ražotājiem gan ir lielās stiklotās
fasādes, kādas joprojām rotā daudzus lielus un pamanāmus objektus visā Latvijā,
šeit tiek izmantoti izturīgākie, augstākajām prasībām atbilstošākie un arī
dārgākie materiāli, lai stiklojums būtu drošs, vizuāli pievilcīgs un ilgmūžīgs.
Šādi stiklojumu vairs nepilda tikai standarta loga funkcijas, tie ir arī kā
ēkas būvelements.
Logu stikli un profili
Stikla paketes ir hermetizēta stikla konstrukcija, kurā iepildīts gaiss vai
inertās gāzes. Salīdzinot ar vecajiem logu stikliem, kas mēdza vējā drebēt un
kuriem, no šodienas viedokļa raugoties, bija virkne trūkumu, mūsdienu logu
stikla paketēm piemīt vairāki plusi:
-
stikla
paketes, pateicoties modernām stikla apstrādes tehnoloģijām, ir daudz
izturīgākas,
-
stikli
ir dzidrāki,
-
stikli
ir viegli mazgājami, reizēm tīrs stikls ir pilnīgi nemanāms,
-
iespējams
izvēlēties stikla paketes ar speciālu gāzes pildījumu, kas nodrošina augstu
siltuma taupību,
-
iespējami
skaņu izolējoši stikli,
-
aiztur
UV starojumu,
-
stikli
ir droši, izbirstot tie nesavaino cilvēkus,
-
armētie
stikli piemēroti griestiem- pat, ja tie saplīst, stikla lauskas nekrīt lejā un
neapdraud cilvēkus,
-
plašas
ir dekoratīvo stiklu iespējas, piemēram, ir stikls, kas laiž cauri gaismu, taču
no āra neļauj saskatīt iekšā notiekošo u.c.
Stika lpakešu logiem nepieciešama pašregulējoša vai mehāniski regulējama
gaisa apmaiņas sistēma - ja tās nav, telpā pietrūkst gaisa, aizsvīst logi. Šobrīd praktiski visi lielākie ražotāji
izmanto selektīvo stiklu, kas no vienas puses ir klāts ar caurspīdīgu, plānu
metāla oksīda kārtu, nodrošinot papildus siltuma izolāciju, šāds stikls atbilst
siltuma taupības normatīviem. Bieži tiek izmantota divkārša stikla pakete ar
diviem 4 mm bieziem stikliem un 14- 16 mm spraugu starp tiem. Ja nepieciešama
skaņas izolācija, ārājo stiklu liek biezāku, tādējādi skaņas vilnis,
sastopoties ar dažāda biezuma pretestību, salūzt. Ja ir augstākas drošības un
skaņas izolācijas prasības, var izmantot 3 stiklu paketi vai paketes ārpusei
izmantot tripleksu (divi kopā salīmēti stikli).
Tāpat, iegādājoties plastmasas logus, jāpārliecinās,
cik kameru profili tajos ir izmantoti.
Populārākie cenas ziņā ir 3 kameru
profili, taču labāk siltumu noturēs 5 kameru logi. Izvēloties 5 kameru
plastmasas logus 3 kameru logu vietā, var iegūt vismaz 30% siltumekonomiju,
ietaupot līdzekļus, kas tiek patērēti telpu apkurei. Kameru jautājums nav
aktuāls koka logiem, jo tie paši par sevi ir masīvi, tiem ir virkne pozitīvu
īpašību. Lai
panāktu efektīvu siltuma un naudas līdzekļu
taupīšanu nepieciešams izvēlēties pēc iespējas “siltākus“- 5 kameru
logus ar selektīvām paketēm un gaisa apmaiņas sistēmu.
Logu
konstrukcijas siltuma caurlaidību raksturo nevis kameru skaits, bet
konstrukcijas siltumcaurlaidības koeficents Uw. Kas atbilstoši LVS ISO 10077-01
ir atkarīgs no trīs komponentiem Uf – loga rāmja siltuma caurlaidības
koeficenta (arī koka un alumīnija rāmjiem), Ug – stiklojuma siltuma
caurlaidības koeficenta, un ѱg – pakešu stikla atdalītāja radītā
aukstuma tilta. Ja runājam par dažādu loga rāmju materiālu siltuma caurlaidības
koeficentu Uf, tad plastmasas rāmji šajā jomā attīstās daudz straujāk. Tā vēl
pirms dažiem gadiem skaitījās labi rādītāji no 1,6 līdz 2,0(W/m²K), tad šodien
jau var nopirkt standarta sistēmas ar 1,3 un 1,2 un REHAU jaunākais sasniegums
ir 1,0(W/m²K). Koka rāmjiem šis koeficents standartā ir ap 1,3 – 1,4(W/m²K).
Šajā jomā ievērojami atpaliek alumīnija rāmji, kam 2,2(W/m²K) jau skaitās
salīdzinoši labs rādītājs. Šeit runa ir par piejamākajām standarta sistēmām.
Īpašas konstrukcijas, kas ir paredzētas piem. „Pasīvajām mājām”, kur kopējam
loga Uw koeficentam ir jābūt ne lielākam par 0,8 (W/m²K), principā ir iespējams
izgatavot no visiem augstāknosauktajiem rāmju materiāliem, bet tās ir masīvas,
lielas un dārgas rāmju konstrukcijas. Bet parastajiem standarta logiem, šī
atšķirība no mūsdienu rāmju izvēles nemaz nav tik liela (30%?) jo pie rāmju koeficentu
Uf atšķirības - 1,3 vai 1,6(W/m²K), šis kopējais visas konstrukcijas koeficents
Uw parasti atšķiras tikai nedaudz ~1,34 un attiecīgi ~1,45(W/m²K)…(maks. 10%), pie
noteikuma ka abos gadījumos tiek izmantots vienāds stiklojums, jo protams arī
šis stikla koeficents Ug arī spēlē ļoti lielu lomu, bet protams katrs gadījums
ir individuāls un konkrētā galīgā vērtība ir atkarīga kā no loga izmēriem, tā
no tā dalījuma.
Logu komplektācija
Katrs ražotājs parasti sadarbojas ar kādu konkrētu furnitūras piegādātāju
un izmanto šīs firmas mehānismus, tāpēc patērētājam parasti nav izvēles iespēju
par labu kādam konkrētam furnitūras zīmolam. Iespējams tikai izvēlēties
furnitūru ar vai bez papildus drošības un ar dažādiem vēršanās veidiem. Labai
logu furnitūrai ir jābūt izturīgai, viegli kopjamai, jāpilda savas funkcijas,
jānoslēdz logu hermētiski, jāpiedāvā dažādi vēdināšanas stāvokļi, jābūt ērti
regulējamai. Būtiskākā kļūda, ko cilvēki mēdz pieļaut ekspluatācijā- atvērtā
stāvoklī mēģina grozīt rokturi, kā rezultātā mehānisms var salūzt.
Logu ražotāji parasti piedāvā arī iekšējās un ārējās logu palodzes un to
uzstādīšanu, taču par to arī ir jāvienojas līguma slēgšanas brīdī. Ārējo
palodzi noteikti jāuzstāda reizē ar logu, lai pasargātu no mitruma iekļūšanas
telpās.
Logu cena
Logu cenu ietekmē vairāki faktori, kā būtiskākos no tiem jāmin:
-
pielietotie
materiāli (profili, furnitūra, stikls), kas tiešā veidā nosaka cenu,
-
komplektācija
(neverami logi ir lētāki par veramiem, furnitūra ar papildus drošību izmaksās
dārgāk u.tml.),
-
pasūtījuma
apjoms,
-
ražotāja
attieksme pret darbiniekiem (vai kompānija maksā nodokļus un konkurētspējīgas
algas, kāda ir darba organizācija).
Ja kompānija piedāvā aizdomīgi zemu cenu, ir iemesls piedāvājumu izpētīt
maksimāli, ar līgumu iepazīties uzmanīgi. Parasti ražotāji piedāvā arī iekšējās
un ārējās palodzes, logu montāžu un apdari. Vienāda līmeņa kompānijas piedāvā
arī ļoti līdzīgu cenu diapazonu.
Logu cenas ir ļoti dažādas, konkrētus skaitļus pat grūti nosaukt, jo logi
tiek izgatavoti katram pasūtījumam individuāli, ņemot vērā konkrētos izmērus,
stiklojuma laukumu u.t.t. ja prioritāte ir zema cena, pirms logu iegādes varat
veikt cenu aptauju, iepriekš nosakot parametrus, kādiem jāatbilst logam un
precīzus izmērus. Kā jau minēts, no materiāluv iedokļa lētākie ir plastmasas
logi, tiem seko koka logi, nākamie ir kombinētie un visdārgākie- alumīnija,
taču arī šis dalījums nav kategorisks un dažādiem ražotājiem var atšķirties.
Logu cenās gan vērojama loģiska tendence, ar kuru saskaramies praktiski
visās jomās,- cenu pieaugums. Gan degvielas, gan elektrības cenu kāpums
neizbēgami ietekmē arī logu ražotājus.
Logu iegādes process
Gadījumā, ja jaunie logi ārēji izskatīsies tāpat kā vecie (krāsa,
rūtojums), saskaņošana būvvaldē logu nomaiņai nav nepieciešama, ja vien to
nepieprasa konkrētā pašvaldība. Būvatļauja nepieciešama, ja tiks mainīts logu
izskats, stiklota lodžija.
Kad logu veids un pieņemamākais ražotājs izvēlēti, jāslēdz sadarbības
līgums un kompānija veiks mērījumus, lai izgatavotu precīzus logus. Lai būtu
droši par veiksmīgu sadarbību, ar līgumu jāiepazīstas uzmanīgi, īpašu vērību
pievēršot garantijām un izgatavošanas termiņam, pušu atbildību. Logu
izgatavošanas termiņi dažādās kompānijas atšķiras, visātrāk parasti tiek
izgatavoti plastmasas logi- nesezonas laikā Nelss Logi plastmasas logus sola
izgatavot 9 nedēļu laikā, savukārt koka logu ražošanai būs vajadzīgs uz pusi
ilgāks laiks. Logu sezona ir vasaras beigas un rudens, kad jaunbūvēs lielākie
darbi iet uz beigām un pienācis laiks logiem vai esošos namos cilvēki grib
sagatavoties apkures sezonai un pasargāties no liekiem siltuma zudumiem,
ieliekot jaunus logus. Saprotams, ka logu nomaiņā ieguldītie naudas līdzekļi
atmaksāsies ilgtermiņā, savukārt vizuālo efektu varēsiet baudīt uzreiz.
Lai saņemtu garantētu rezultātu, ieteicams izmantot arī montāžas
pakalpojumus, ko parasti piedāvā visi logu ražotāji/tirgotāji. Vismaz
garantijas laikā noteikti jāsaglabā pirkumu apliecinošs dokuments - līgums, lai
pretenziju gadījumā varat sazināties ar loga pārdevēju un uzstādītāju.
Logu montāža
Montāža ir ļoti būtiska tēma, runājot par logiem un to kvalitāti, jo pat
ļoti labus logus ir iespējams sabojāt, ja netiek ievērotas atbilstošas montāžas
instrukcijas. Diemžēl darbaspēka trūkums praksē nereti rada situācijas, kad
montāžas darbus veic neprofesionāļi un pavisam drīz jau jūtamas nepareizas
montāžas sekas. Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija ir izstrādājusi
elementāros noteikumus logu montāžai, tajos noteikts kronšteinu skaits,
paliktņu izmantošana, lai logu varētu izlīmeņot, pareizu montāžas materiālu
izvēle u.c.
Dažas būtiskas piezīmes logu montāžai, ko būtiski ievērot, lai nekļūdītos:
-
Lai
vēlāk neveidotos kondensāts, logs ir pareizi jānovieto, attiecībā pret sienu,
tās biezumu. Katrā vietā šis novietojums var atšķirties, jo logs jānovieto
iespējami tuvāk siltumizolācijas slānim (ja tas iekšpusē sienai, tur jānovieto
arī logs).
-
Montāžas
paliktņu un stiprināšanas enkuru novietojums. Montāžnieki mēdz grēkot enkurus
stiprinot tālāk vienu no otra nekā pieļaujams vai dažviet visp0ār nestiprinot.
-
Pareizu
montāžas putu izvēle un pielietojums. Pēc iestrādes nedrīkst atstāt redzamas
putas, pretējā gadījumā tās laika apstākļu ietekmē sairs un zaudēs savas
īpašības.
-
Pēc
loga montāžas no abām pusēm jāstiprina palodzes un jāveic atbilstoša apdare.
-
Nedrīkst
aizmirst veikt ārējo loga hidroizolāciju.
Loga kopšana
Visvairāk rūpju būs nepieciešams koka logu kopšanā. Šie logi aptuveni vienu
reizi 5 gados būs jāpārkrāso (tumši biežāk), regulāri jāatjauno lakojums. Taču,
lai logi kalpotu ilgi un labi, kaut kādas rūpes nepieciešamas jebkura loga
ekspluatācijā. Jāseko līdzi plastmasas logu apakšdaļā esošajām atverēm- tās
nedrīkst pieputēt vai citādi aizsprostoties, lai neveidotos kondensāts. No
jebkura loga mehānismiem ik pa laikam jāiztīra putekļi, vienu vai divas reizes
gadā jāieeļļo kustīgās detaļas, lai logs būtu ērti verams. Ja logamir
blīvgumijas, tās reizi gadā jāpārvelk ar vazelīnu (Es nevaru teikt
par citu ražotāju ieteikumiem, bet bet mūsu logiem apstrādi vajadzētu veikt ar
speciāliem silikona gumijas atjaunotājiem), lai nepaliktu cietas.
Tiek uzskatīts, ka mūsdienīgi logi kalpo aptuveni 30 gadus. Būtībā arī pēc
30 gadiem loga konstrukcijai nekas nekaitēs, taču pēc šī laika savu stingrību
parasti zaudē stikla pakešu savienojuma vietas.








