Блог / Новости 

1. «Слышали, что кроме пластиковых окон есть еще и деревянные, деревоалюминиевые, окна из новых видов пластика. А вы не могли бы объяснить, в чем различие? Мы хотим установить окна в частный дом. Пока думали о деревянных… Что посоветуете?»

Jautājums mums, kā plastmasas logu sistēmu izgatavotājiem protams ir provokatīvs, bet centīšos būt objektīvs. Parasti, ikdienā, logu veida izvēle ir balstīta vairāk uz subjektīviem nevis objektīviem faktoriem, un pirmkārt būtu respektējama tieši katra klienta izvēle.

Kā objektīvas izvēles kritērijus katram logu veidam varētu minēt sekojošo: neviens PVH vai alumīnija logu laminējums neaizstās koka logu dabisko koka tekstūru. Koka logi ar dažāda veida alumīnija kombinācijām pasargā šo koka konstrukciju no ārējo apstākļu – ūdens un saules kaitīgās iedarbības, un dažās kombinācijās dod arī tai papildus stabilitāti. Lielākais koka logu mīnuss – tie regulaŗi būs jāpārkrāso, īpaši ārpuse, īpaši dienvidu pusē un jūras piekrastē. Pat vislabākie - vismaz reizi piecos gados, vai retākais reizi 10 gados. Turklāt šādi logi baidās arī no paaugstināta telpu mitruma un tie bieži tiek sabojāti jau māju būvniecības procesā, kad tiek veikti iekšdarbi, kas saistīti ar „slapjajiem” celtniecības procesiem.Kā almīnija logu lielākos plusus varētu minēt to izturību pret ārējo laika apstākļu iedarbību un iespēju veidot „slaidas” logu konstrukcijas dēļ metāla lielās stingrības. Kā lielākais alumīnija mīnuss būtu jāmin tā „aukstums”. Tieši alumīnija konstrukcijas, no visām augšminētajām, jums veidos vislielākos siltuma zudumus ekspluatācijas laikā. Plastmasas logu lielākie plusi ir izturība pret ārējo laika apstākļu iedarbību, tie nebaidās no jebkādas ūdens un mitruma iedarbības un tām ir labas siltumizolācijas īpašības, kā arī labi plastmasas logi kalpos vairāk kā 30 gadus, un šajā laikā nebūs jākrāso. Arī laminātu dekoru koka imitācijas kļūst ar vien grūtāk atšķiramas no īstā koka. Plastmasas konstrukcijas ir arī tās, kas pēdējos gados visdinamiskāk attīstās. Vēl 7 -10 gadus atpakļ to rāmju siltuma caurlaidības koeficenti U_f bija ap 1,5-1,9(W/m²K), (koka rāmjiem tie ir 1,4 -1,3(W/m²K)), tad šobrīd jaunākajai rehau logu sistēmai „GENEO”, tas jau ir zem 1,0(W/m²K). Šajā sacensībā, par siltuma enerģijas taupīšanu, alumīnija sistēmām, kam šis koeficients pārsvarā ir stipri virs 2,0(W/m²K), un nu jau arī koka rāmjiem, ir grūti tikt līdzi. Šeit neiet runa par īpašājām „pasīvo māju” logu sistēmām (U_f≤ 0,8), kuras principā ir iespējams izveidot no jebkuriem materiāliem.

Atsevišķi apskatāmi būtu īpaši tumšu krāsu logu pielietojums sevišķi augstu temperatūru un termisko slodžu apstākļos – šeit vispiemērotākie var izrādīties koka loga, jo tumšu krāsu, gan plastmasas, gan termiski atdalītās alumīnija sistēmas ir jūtīgas pret īpašu uzkarsēšanu no vienas puses...

Ja runa iet par jaunajiem materiāliem plastmasas logu ražošanai, tad REHAU jaunās sistēmas „GENEO” pamatā jau ir faktiski principiāli cits materiāls, nekā tradicionālajos PVH logos – RAUFIPRO – ir kompozīts materiāls ar speciālām šķiedrām, kas nodrošina īpašu stabilitāti, siltumizolāciju, ar vienlaicīgu skaņas izolāciju un ielaušanās izturību.

Vispār, izvēloties logus, vairāk vajadzētu pievērst uzmanību nevis subjektīvajiem faktoriem, bet konkrētajām logu īpašībām, par kurām parasti nerunā, bet ar kurām tad arī faktiski atšķiras viens logs no otra un ar kurām jūs katru dienu arī saskaraties, šos logu lietojot – minēšu tikai galveno īpašību raksturlielumus, kuras tad arī vajadzētu salīdzināt pie izvēles: siltuma caurlaidība (Uw), vēja slodžu izturība, skaņas izolācija, ūdens caurlaidība (pie kāda vēja spiediena lietusūdens būs iekšpusē uz jūsu palodzes), gaisa caurlaidība (siltuma zudumi pa spraugām un „pūsšanas” efekts), ielaušanās izturība (pirmo stāvu un balkonu logiem), pieminēšu arī tādus parametrus, kā piemēram loga atvēršanas un aizvēšanas spēks, kas arī tiek klasificēts pēc EN, kā arī piem. sliekšņa augstums, kas dažos gadījumos var būt būtiski.

 

2. «Хочу узнать о звукоизоляции окон. Живу на первом этаже рядом со входом в колясочную, где постоянно тусуется молодежь. Поможет ли мне установка окон защититься от сильного шума?»

 

Skaņas izolācija logiem ir atkarīga no trīs būtiskākajiem faktoriem: pirmkārt no stikla paketes. Ar visbiežāk pielietotajām paketēm: 4x16x4 skaņas izolācijas raksturlielums logam būs apmēram 32-34dB, bet lielākā skaņas izolācija, ko varam sasniegt svārstās ap 45-47dB. Otrs būtiskākais faktors ir pati rāmja un blīvējumu konstrukcija. Ja konstrukcija nebūs pietiekami stingra, tur nebūs atbilstošs armējums, ja blīvējumi nenoslēgs logu pietiekami blīvi, tad troksnis vienkārši ies cauri pa šīm spraugām. Treškārt no montāžas šuves izolācijas – arī tās uzbūvei un izpildījumam ir jābūt ar atbilstošu skaņas izolāciju. Vēl gribētu minēt, ka šādu logu būtu vērts pasūtīt tikai gadījumā, ja arī sienas un paneļu šuvju salaidumi nodrošina atbilstošu skaņas izolāciju, pretējā gadījumā tikai skaņu izolējošs logs varēs palīdzēt visai maz. Bet varbūt tieši tāds logs jums arī tikai pietrūkst?

 

3. «Слышала, что в камеры стеклопакетов для лучшей теплоизоляции закачивают аргон. Это правда? Делается ли это в Латвии и насколько опасно для владельца окна в случае, если будет разбито стекло?»

 

Stiklu paketēm stiklu starptelpā tiešām bieži mēdz iepildīt gāzi – argonu. Vācijā pārsvarā tiek pielietotas tieši šādas paketes. To dara lai uzlabotu logu siltumizolācijas īpašības, piem. identiskām stiklu paketēm ar selektīvo pārklājumu, siltuma caurlaidības koeficents U_g bez argona (vienkārši gaiss) būs 1,3-1,2, turpretī ar argonu aptuveni 1,1(W/m²K). Argona gāze ir inerta un pilnīgi nekaitīga cilvēku veselībai, šī gāze, nelielā koncentrācijā (0,9%), līdzās slāpeklim ir arī gaisā, kuru elpojam. Tā kā stiklam plīstot, izņemot lauskas, nekādu citu draudu jums nebūs.

 

4. «Правда ли, что существуют стеклопакеты, которые защищают от ультрафиолетовых лучей, предохраняют мебель и обои от выгорания на солнце? Сколько это стоит?»

 

Stiklam ir ispējami visdažādāko veidu pārklājumi, kā arī dažāda veida speciālās plēves, tie var būt gan masā tonēti, gan pulēti, gan rūdīti, ar spoguļveida virsmu un ar pašattīrošos ārpusi. Visizpaltītākie ir tā saucamie selektīvie stikli, kuru pārklājums nodrošina iespēju ietaupīt vairāk siltuma enerģijas un tas ir viens no galvenajiem faktoriem laba siltuma caurlaidības koeficenta U_g(W/m²K) sasniegšanai. Otrs būtiskākais parametrs, kas raksturo stiklojumu ir koeficents g(%). Tas norāda kopējo enerģijas starojuma caurlaidību un te nu ir visgrūtāk atrast kompromisu. Uzreiz nepateikšu, vai ir ispējams tāds stikls , kas „atlasa” tikai UV starojumu (konkrēti ar šādu vajadzību būtu jāvēršas pie stiklu pakešu izgatavotājiem, bet parasti ir iespējams tikai par kādiem 30-40% samazināt kādu īpašu spektra daļu, bet kopā ar to, vairāk vai mazāk tiks samazināta arī kāda vajadzīgā spektra daļa). Bet īsumā, pie liela šī koeficenta, lielākā daļa visa saules starojuma arī nonāk caur stiklu telpā – tas būtu ieteicams pie maziem stiklojuma laukumiem, īpaši ēkas ziemeļu pusei un tur, kur vienkārši vajag daudz gaismas. Jo šis koeficents ir mazāks, jo mazāk starojuma nonāk telpā, kas ir ļoti labi vasarā – telpas neuzkarst un gaismas pietiek, bet atnākot ziemai, dienas gaismas var būt par maz, kā arī nelielais pavasara/rudens saules siltuma starojums vairs nesildīs jūsu telpas. Tāpēc mūsu klimatiskajā joslā ir ļoti rūpīgi jāizvērtē dažādu saules starojumu ierobežojošo stiklu pielietošana.